Uz Eiropas enerģētikas krīzes fona Eiropas Savienība formulēs "enerģētikas sistēmas digitalizācijas" plānu, kas apņemas veicināt atjaunojamās enerģijas attīstību un izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Tas prasa 565 miljardu eiro (apmēram 3,9 triljonu juaņu) investīcijas infrastruktūrā līdz 2030. gada beigām.
Plānam ir četri konkrēti mērķi:
Līdz 2027. gadam uzstādīt saules paneļus uz visu ES tirdzniecības un sabiedrisko ēku jumtiem;
Līdz 2029. gadam uzstādīt saules paneļus visās jaunajās dzīvojamās ēkās ES;
Tuvāko piecu gadu laikā tiks uzstādīti 10 miljoni siltumsūkņu;
Līdz 2030. gada beigām uz ceļiem tiks izlaisti 30 miljoni bezemisiju transportlīdzekļu.
Pašlaik siltumsūkņu izplatības līmenim Eiropā vēl ir daudz iespēju uzlabot. Norvēģijā ir 50 siltumsūkņi uz 1000 mājsaimniecībām, kas ir viena no valstīm ar augstāko saglabāšanu ES. Spānijā un Somijā ir nedaudz vairāk par 40 siltumsūkņiem uz 1000 mājsaimniecībām, savukārt Čehijā, Vācijā, Ungārijā un Apvienotajā Karalistē ir mazāk par 10 siltumsūkņiem uz 1000 mājsaimniecībām.
Un tagad Itālija, Vācija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis ir ieviesušas spēcīgu subsīdiju politiku gaisa siltumsūkņu popularizēšanai. Eiropas subsīdijas gaisa siltumsūkņa uzstādīšanai var būt līdz 5000 eiro, kas tiks īstenotas pa partijām.
Šobrīd Ķīnas siltumsūkņu jauda ieņem pirmo vietu pasaulē, veidojot gandrīz 6 pasaules sastāvdaļas. Pirmajā pusgadā Ķīnas gaisa siltumsūkņu eksports Spānijā palielinājās par 71%, Itālijā - par 198%, Polijā - par 373%, bet Bulgārijā - par 614%.
Nemaz nerunājot par saules enerģijas iekārtu eksportu. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem Ķīnas daļa saules paneļu ražošanā visos posmos pārsniedz 80 procentus.
Saskaņā ar Ķīnas fotoelektriskās rūpniecības asociācijas sniegtajiem datiem šā gada pirmajā pusē kopējais fotoelektrisko silīcija mikroshēmu, akumulatoru mikroshēmu un moduļu eksports sasniedza 25,9 miljardus ASV dolāru, kas ir par 113% vairāk nekā gadu iepriekš, sasniedzot jaunu augstāko līmeni.
Saskaņā ar Ķīnas muitas eksporta datiem Ķīnas PV moduļu eksports jūlijā sasniedza jaunu augstāko līmeni 15,7 GW, kas ir par 121% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un kumulatīvā moduļu eksports sasniedza arī 94,4 GW, kas ir par 105% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Nav šaubu, ka fotoelementu izstrādājumi kļūs par Ķīnas eksporta kategoriju pretī pieaugošajai tendencei, īpaši Eiropas tirgū, kas saglabās strauju izaugsmi vismaz nākamos 10 gadus!